Fiktiv Latvia - LTV

Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš 1954. gada 6. novembra. Latvijas Televīzija daļēji tiek finansēta no valsts (60%), bet pārējo finansējumu iegūst no reklāmas. Tās darbību kontrolē Nacionālā elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). LTV ir divi kanāli: LTV1 un LTV7 (agrāk LTV2). Abi Latvijas televīzijas kanāli tiek raidīti caur Astra 4A sakaru pavadoni, kā daļa no Viasat SES SIRIUS maksas paketes.

1974. gadā tika uzsākta krāsu pārraide, sākotnēji SECAM, bet no 1998. gada PAL sistēmā. Kopš 1986. gada LTV raida no studiju kompleksa Zaķusalā. 1993. gadā LTV kļuva par Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalībvalsti.

Latvijā pirmajā no Baltijas padomju republikām tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Kijevā.

1951. gada janvārī pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas no Maskavas TV centra uz Rīgu tika atvests Maskavai nevajadzīgs firmas DuMont TV raidītājs. To PSRS Sakaru ministrijas pārstāvis iegādājās ASV. Bet diemžēl tas nebija izmantojams, jo tā ekspluatācijā nebija iespējams lietot vietējā ražojuma raidlampas un raidītājs bija jāpārkonstruē. Kad raidītājs tika nogādāts Rīgā, toreizējā Latvijas PSR valdība lūdza PSRS Sakaru ministriju veikt raidītāja rekonstrukciju. Šis lūgums tika noraidīts, un atlika raidītāja rekonstrukciju veikt pašiem. Uzdevums tika uzticēts Republikāniskā radiocentra Ulbrokas radioraidstacijas inženierim Georgam Lurie, kas kopā ar inženieru un tehniķu grupu veica raidītāja pārbūvi. Uzdevums tika paveikts divu gadu laikā.

Rīgas televīzijas centra izveidošanai bija nepieciešamas telpas, kuras tika piešķirtas Āgenskalnā, Linarda Laicena ielā 62 (tagadējā Nometņu iela), bijušajā Igauņu biedrības namā. Tajā ilgāku laiku bija darbojies Jelgavas drāmas teātris, kas 1953. gada septembrī atgriezās Jelgavā. Ēka tika daļēji pārbūvēta un piemērota televīzijas vajadzībām — tika izbūvētas studijas un citas tehnikai nepieciešamas telpas. Sākotnēji, kamēr nebija uzbūvēts televīzijas tornis, antena tika uzmontēta uz blakus esošās pašas augstākās ēkas jumta. Lai paātrinātu darbus, 1954. gada februārī tika palielināts darbinieku skaits un izveidotas divas brigādes. Rūpnīcā VEF īsā laikā tika uzkonstruēti un izgatavoti video un skaņas raidītāju frekvenču atdalīšanas filtri, Rīgas Radiorūpnīca palīdzēja galvanizēšanā.

Televīzijas tornis tika uzbūvēts turpat Āgenskalnā, Nometņu ielā 62 un tas tika pieņemts ekspluatācijā reizē ar Rīgas Telecentra televīzijas studiju kompleksu 1955. gada aprīlī. Āgenskalna televīzijas torņa augstums bija 110 metri. Rīgas telecentra TV studijas aparatūra un iekārtas tika izgatavotas Ļeņingradas rūpnīcā, no kurienes tās uz Rīgu sāka piegādāt 1954. gada augustā. Septembrī tika uzsākta iekārtu montāža un pārbaude.

Pirmā izmēģinājuma televīzijas pārraide Latvijā notika 1954. gada 6. novembrī. Stundu pirms plānotās pirmās eksperimentālās elektroniskās TV pārraides, ekrānos parādījās testobjekts (testtabula) aparātu regulēšanai. Plkst. 19.00 ekrānos parādījās titri par eksperimentālo pārraidi un radiofona diktori, kuri pieteica Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Mājup ar uzvaru" (1947. gads). Pirmos vārdus paziņoja diktori Aina Grīviņa un Jurijs Kočetkovs: "Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu "Mājup ar uzvaru"". Dažādos avotos ir minēts fakts, ka pirmo televīzijas pārraidi Rīgā varēja redzēt tikai 20 televizoru īpašnieki, kuri izmantoja pirmos padomju televizorus "KVN", kuru ekrāna izmērs bija 18 cm pa diagonāli. Šis fakts, visdrīzāk, ir iesakņojies mīts, jo tā laika presē ir informācija, ka līdz pirmās pārraides dienai rīdziniekiem pārdoti 800 televizori. Citos avotos minēti 120 televizori. 1954. gada 7. novembrī notika otrā televīzijas pārraide. Skatītājiem tika demonstrēta Kijevas kinostudijas filmu "Tālais jūras brauciens". Nākamā televīzijas pārraide tiek pārraidīta tikai 20. novembrī.

Regulāri raidījumi sākās 1954. gada 20. novembrī. Televīzijas centram tajā laikā vēl nebija atļaujas veidot televīzijas pārraides, bet gan tikai tehniski nodrošināt to veidošanu un pārraidīšanu. 1955. gada 31. martā PSRS Kultūras ministrija, pamatojoties uz PSRS Ministru padomes rīkojumu, izdeva pavēli par Rīgas Televīzijas studijas dibināšanu. Par tās direktoru tika iecelts Kazimirs Jalinskis. Kopš tā laika par televīzijas programmu saturu rūpējās Rīgas Televīzijas studija (tagad Latvijas televīzija), bet ar programmas pārraidīšanas tehnisko nodrošināšanu atbildēja Republikāniskais radiocentrs (tagad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs).

1966. gadā tika iegādāti pirmie divi melnbaltie videomagnetofoni "Kadr 1". Tās bija Novosibirskā izgatavotas ASV firmas "Ampex" videomagnetofonu kopijas. Tie darbojās ar divu collu (50,8 milimetri) platām lentēm. Vienā spolē bija ietīti 2200 metri, kuros varēja ierakstīt 90 minūšu garu ierakstu. Visi ieraksti notika vienlaikus uz divām lentēm, jo demonstrēšanas laikā vidēji 5 līdz 6 reizes stundā lente aizlipināja galviņu. Šī tehnoloģija ļāva iepriekš ierakstīt gatavus raidījumus un pārraidīt tos vēlamajā laikā, tomēr ierakstus montēt nebija iespējams un ja ieraksta laikā gadījās kāds misēklis, viss bija jāsāk no sākuma. 1972. gadā Latvijas televīzijai parādījās pirmie videomagnetofoni "Kadr 3", kuriem bija divas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, varēja ierakstīt pārraides pa fragmentiem un montēt, otrkārt, varēja ierakstīt arī krāsu televīzijas signālu.

Sešdesmitajos gados daudzu citu valstu televīziju vadošie speciālisti strādāja pie krāsu televīzijas pārraides standartu izveidošanas un ieviešanas dzīvē. Francija un Padomju Savienība vienojās par to, ka savās valstīs tiks ieviests SECAM (franču: Séquentiel couleur à mémoire) krāsu televīzijas signāla standarts. Tas tika ieviests arī Latvijas televīzijā. Rīgā regulāras krāsu televīzijas pārraides tika uzsāktas 1968. gadā, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus. Lai krāsu televīzijas ieviešanu varētu sākt arī Latvijas televīzija, tās aparatūra tika modernizēta. Šai modernizācijai nepieciešamā papildus aparatūra tika izstrādāta un izgatavota uzņēmuma laboratorijā. Krāsu televīzijas ieviešanas gaitā tikai viens, pats vecākais raidītājs, kurš atradās Rīgā, tika nomainīts pilnībā. Darbs tika pabeigts 1974. gada 28. janvārī, kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā — no telekinoprojekcijas tika pārraidīta "Telefilmas — Rīga" producētā filma "Dzintariņš". Tomēr tajā laikā televizoru parks bija diezgan trūcīgs. Pārdošanā bija tikai vienas markas televizors "Raduga 5", kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.

1974. gada 7. novembrī tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar PTS "Lotos". Tas bija nozīmīgs solis, jo pirmo reizi kādu notikumu varēja pārraidīt tiešraidē un krāsās. Turklāt "Lotos" pārvietojamās televīzijas stacijas kamerām pirmo reizi bija objektīvi ar maināmu fokusa attālumu. 1976. gadā "A" studijā sāka darboties krāsu TV aparatūra. Tas ļāva svētku pārraides, teātra uzvedumus un citus nopietnākus raidījumus gatavot krāsainus, tomēr ziņu raidījumi tika pārraidīti melnbalti.

1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā, tomēr par piemērotāko vietu jaunas Rīgas radio un televīzijas stacija būvniecībai tika izvēlēta Zaķusala.

Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze.

Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un pabeigta 1986. gadā, kad no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā. Jaunā televīzijas torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Viss jaunais televīzijas studijas komplekss Zaķusalā tika atklāts 1986. gada 6. novembrī.

Augusta puča laikā 1991. gada 19-21. augustā ap plkst. 19.00 pēc diktores Veltas Puriņas paziņojuma Latvijas Televīzija pārtrauc raidīt sakarā ar Zaķusalas televīzijas kompleksa ieņemšanu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 1. janvārī, Latvijas televīzija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībnieci. 1998. gada 2. februārī Latvijas Televīzija kopā ar LNT, 31. kanālu (tagad TV3) un "TV Rīga" (tagad TV5) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL (angļu: Phase Alternating Line).

2001. gada 11. septembrī, pēc teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā Latvijas Televīzija pārraidīja īpašu Panorāmas speciālizlaidumu moderatoru Kristas Vāveres un Dīva Reiznieka vadībā. 2000. gadā Latvijas televīzija pirmoreiz piedalījās starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmajā gadā grupa Prāta Vētra ieguva augsto 3. vietu, bet pēc Marie N uzvaras starptautiskajā 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Tallinā Latvijas televīzija kļuva par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju Latvijā. 2001. gadā tika uzsākta vēsturiskās sāgas "Likteņa līdumnieki" filmēšana. Līdz pat šim brīdim šī videofilma ir visu laiku populārākais seriāls Latvijā. Sešu gadu laikā kopumā tika uzņemtas 56 sērijas. 2003. gadā tika definētas divas līdzvērtīgas, koncepcijā dažādas Latvijas televīzijas programmas: LTV1 un LTV7. 2006. gada 9. oktobrī pirmoreiz ēterā tika demonstrēta seriāla "Neprāta cena" 1. sērija (tagad TV3 seriāls "UgunsGrēks"), bet tā paša gada 28. un 29. novembrī notika NATO samits Rīgā: Latvijas televīzija sevi apliecināja starptautiski reprezentablā kvalitātē, nodrošinot tiešraides visā pasaulē.

2008. gada jūlijā LTV kļuva par Dziesmu svētku televīziju — visu koncertu tiešraides bija iespējams skatīties ne tikai televīzijas tiešraidē, bet arī internetā. Augustā notika pasaules gada nozīmīgākais notikums sportā — Olimpiskās spēles Pekinā. Diennakts tiešraižu režīmā olimpiādi atspoguļoja LTV7. 2009. gada 22. jūnijā LTV sāka jaunu tradīciju: pirmizrādes "Skroderdienas Silmačos" tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra.

2009.—2010. gada sezonā LTV7 Kontinentālās hokeja līgas ietvaros (KHL) tiešraidē translēja visas Rīgas "Dinamo" hokeja komandas spēles, oficiāli kļūstot par labāko Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles pārraidošo televīzijas kompāniju. Savukārt 2010. gada februārī LTV7 diennakts režīmā atspoguļoja Kanādas pilsētā Vankūverā rīkotās ziemas olimpiskās spēles. Tiešraides bija skatāmas gan LTV7 ēterā, gan internetā.

2007. gada 20. septembrī testa režīmā no Zaķusalas televīzijas torņa sāka raidīt virszemes ciparu virszemes televīzijas signāls, bet 2. oktobrī ciparu virszemes televīzijas pārraidīšana DVB-T standartā Rīgā sākās nepārtrauktā režīmā. Signāla darbības rādiuss bija aptuveni 100 kilometru un tika pārraidīts testa signāls. 2009. gada 20. oktobrī Latvijas Televīzijas un uzņēmums "Lattelecom" parakstīja vienošanos, ka no 2010. gada 1. marta kanāls LTV7 pārtrauks analogo pārraidi un pilnībā pāries uz ciparu televīzijas apraidi.

2010. gada 1. martā LTV7 pārtrauca analogo apraidi, un turpmāk to varēja uztvert tikai ciparu apraidē. 1. aprīlī LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi Rīgā un 70 km rādiusā ap to, bet 1. jūnijā LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi visā Latvijā un tādējādi Latvijas televīzija pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi. Latvijā tika pilnībā atslēgta analogā apraide.

No 2011. gada 1. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls sāka reģionālo TV programmu pārraidi. Reģionālo TV programmas bija skatāmas tikai virszemes apraidē. Apraides tīkls ir sadalīts 8 apraides zonās — Ziemeļkurzemes zonā raida Kurzemes Televīzija (Ventspils) sadarbībā ar Talsu, Skrundas un Aizputes vietējām televīzijām, Dienvidkurzemes zonā — TV Kurzeme (Liepāja), Rīgas apraides reģionā — TV Jūrmala, Ogres Televīzija un Jelgavas Televīzija, Vidzemes zonā — Vidzemes Televīzija, Latgales zonā — Latgales reģionālā televīzija, savukārt Viesītes zonā - Vidusdaugavas Televīzija.

Turpinot tehnoloģisko modernizāciju, kas veidos pamatus, būvējot jauno Latvijas sabiedrisko mediju, sākot ar 2012. gada 26. jūliju un 2012. gada vasaras olimpisko spēļu translācijas uzsākšanu, LTV7 pārgāja uz platekrāna jeb 16:9 formāta attēlu. LTV1 uz 16:9 formātu pārgāja 2013. gada 15. janvārī. 2012. gada 23. decembrī, tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas pārraidot Pētera Čaikovska baletu "Riekstkodis", pirmo reizi tika nodrošināta televīzijas signāla translācija HD kvalitātē Lattelecom interaktīvajā televīzijā. No 2013. gada 1. jūnija LTV1 un LTV7 kanāli pārgāja uz 24 stundu raidlaiku. Šāds lēmums tika pieņemts, lai padarītu LTV piedāvājumu dinamiskāku un pieejamu dažādām sabiedrības grupām. LTV nakts stundās uzsāka raidīt gan populārāko raidījumu atkārtojumus, gan plašā LTV arhīva materiālus.

===
LTV1 - visplašākajai auditorijai adresēts nacionālais kanāls, kura galvenā tematiskā ass - informatīvi dokumentālie raidījumi, Latvijas un pasaules ziņas, kultūra, teātris, izklaide, mūzika, folklora, raidījumi bērniem un jauniešiem...

LTV1 - informē, izglīto un izklaidē sabiedrību, un, būdama tās spogulis, nodrošina pārliecinošu realitātes definēšanu. LTV1, respektējot sabiedrības vajadzības, dokumentē, analizē un prognozē politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras dzīves procesus un notikumus, tādējādi ieņemot aktīvu pilsonisku pozīciju, virzot sabiedrību un kļūstot par tās autoritāti un sabiedroto.

Ziņas
Darbdienās: 12:45, 14:45
Svarīgākie jaunumi un īsi skicējumi par tematiem, kuri plašāk vērojami vakara informatīvajā programmā "Panorāma".

Šodien: Latvijā un pasaulē
Katru dienu: 18:00
Pirmais vakara televīzijas ziņu izlaidums Latvijā. Jau pulksten 18.00 skatītāji uzzina vissvarīgāko un aktuālāko par notikumiem Latvijā un pasaulē. Raidījumā "Šodien: Latvijā un pasaulē" ir arī izvērstas ziņas no Latvijas reģioniem − par jaunākiem un aktuālākiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju korespondenti.

Panorama
Katru dienu: 20:00
Populārākais ziņu raidījums Latvijā. Ik vakaru pusdeviņos par svarīgāko Latvijā un pasaulē. Nākamgad apritēs tieši pusgadsimts, kopš "Panorāma" ir kopā ar saviem skatītājiem. Tā veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.

Nakts ziņas
Katru dienu: 23:00
Ziņas tiem, kas vēl neguļ! Īsi par vissvarīgākajiem un aktuālākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē!

Labrīt, Latvija!
Darbdienās: 06:30
"Labrīt, Latvija!", uzrunājot visas Latvijas iedzīvotājus un modinot ne tikai skrienošos rīdziniekus, bet arī valsts reģionus, liek atcerēties, ka līdzās sabiedriski politiskajām norisēm cilvēka dzīvi ietekmē arī daudzi citi notikumi. Raidījuma pirmā stunda – dinamiska un raita. Koncentrēti un daudzpusīgi ziņu izklāsti, tostarp – ekonomikas, ārzemju, finansu, laika un sporta ziņas, informācija tiem, kuri tieši tobrīd gatavojas doties ceļā. Otrā stunda adresēta ļaudīm, kuru rīta ritms mierīgāks: informācija par izklaides iespējām, mūzikas jaunumi, sadzīviski temati, konkursi.

100. pants
Darbdienās: 20:35
Aktuāla intervija tūlīt pēc "Panorāmas" aktuālajām ziņām. Žurnālisti runā par visasākajām problēmām mūsu sabiedrībā un uzdod visneērtākos jautājumus, jo Latvijas Republikas Satversmes 100. pants vēsta: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta".

De Facto
Svētdiena: 20:40
LTV1 ēterā kopš 2005. gada 4. septembra, tūlīt pēc "Panorāmas". Nākdams no latīņu valodas, termins "de facto" nozīmē - faktiski, īstenībā, tālab raidījuma "De Facto" žanriskā ass - žurnālistu pētniecība, versijas, arī provokācijas. LTV Ziņu dienesta žurnālisti, uz nedēļā svarīgāko lūko paraudzīties no cita skatupunkta.

===
Kādēļ Latvijas iedzīvotājam nepieciešams televīzijas kanāls, kura nosaukums - LTV7 jeb 7 kanāls? Tāpēc, ka LTV7 programmas veidotāji par savu virsuzdevumu uzskata skatītājam sniegt tādu programmu, kuras mērķis - izklaidēt, savienot, organizēt un stiprināt. Tās ir vērtības, kas nepieciešamas aktīvam, gudram, mērķtiecīgam, zinātkāram, ar stila izpratni un patriotismu apveltītam 21. gadsimta skatītājam – tai Latvijas sabiedrības daļai, kas spējīga sevi identificēt ar Dzimteni, veiksmīgi strādāt Latvijā, sasniedzot jaunus apvāršņus starptautiskajā vidē. Nav noslēpums, ka šādai skatītāju grupai šobrīd nav piemērota televīzijas kanāla ar kvalitatīvu programmu nodrošinājumu... Tieši tālab LTV7 arhitektūrā aizvien košāk paceļas Eiropas un starptautiskajiem standartiem saturiski un vizuāli atbilstošas programmas smailes. Der zināt, ka pasaules praksē šādi pozicionētus televīzijas kanālus dēvē par smart channels.

Šodien. Ziņas (krievu val.)
Darbdienās: 19:00, 21:45
Sestdiena, Svētdiena: 19:00
Mūsu korespondenti par dienas galvenajiem notikumiem: aktuālas reportāžas par notikumiem Latvijā un pasaulē, sporta notikumu apskats un laika ziņas. Ziņas LTV7 - objektīvs skats par dzīvi ikvienam saprotamā valodā.

Rīts.LV (krievu val.)
Darbdienās: 07:00
Programma Utro.Lv ir lielākais rīta raidījumu bloks krievu valodā no 7.00 līdz 9.35. Katru darbdienas rītu jaunie un atraktīvie raidījuma vadītāji piedāvā sarunas ar interesantiem un populāriem cilvēkiem, kultūras ziņas, kinoafišu apskatu, kulinārijas rubriku, modes ziņas kā arī muzikālos klipus. Raidījuma mērķis ir padarīt darbdienu rītus interesantus, spraigus un aizraujošus, tādēļ UTRO.Lv savieno informatīvo daļu ar izklaidējošo. Ņemot vērā rīta laika specifiku, raidījuma saturs ir ļoti dinamisks – tas sastāv no dažādām 3 min. garām rubrikām, kas nenogurdina skatītāju, bet gan informē, izglīto un izklaidē to.

Īsumā par rubrikām:
Finašu ziņas.
Preses apskats, laika prognoze un, protams, horoskopi katrai dienai - pēc jaunāko ziņu apskata 7.05 un 8.05.
"Podzarjadka" – jaunu dienu sāksim kopā vingrojot.
"Zavtrak.lv" - ik dienas jauna, viegli un ātri pagatavojamas maltītes recepte.
"Stil žizņi" - pirmdienās un ceturdienās - kā veidot savu stilu, kā dzīvot "stilīgi", par modi un tās tendencēm.
"Kinomānija" – trešdienās un piektdienās - lappusītes no kinozvaigžņu dzīves, jaunākajās filmās kinoteātros, konkursi skatītājiem.
"Gurme.lv" - otrdienās un ceturdienās - par augsto modi gastronomijā kopā ra Ingu Vaišļu.
"Viza.lv" - ceturdienas ceļojums kopā ar žurnālistu Fjodoru Ļuboznateļniju.
"Bezopasnost.lv" - pirmdienās un ceturdienās stāstam par mūsu drošību ikdienā, par finanšu drošību, vai, izvēloties ikdienā preces, mēs domājam arī par savu un sava bērna drošību.
"Obrazovanije.lv" - katru dienu iespējams uzzināt, kur apgūt interesējošo specialitāti, skolēnu dzīves jaunumi, atjautības uzdevumi.
"20 minut o zdorovje" - pirmdienās, trešdienās, piektdienās. Sezonas veselības aktualitātes, "Jauno vecāku skola", jaunākais slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā.
"Noč.lv" - ceturdienās stāstam kur un kā labāk pavadīt savu brīvo laiku.
"Kņižnije novosti.lv" - otrdienās jaunāko grāmatu apskats, konkursi skatītājiem.
"Obzor muzikaļnih novostei" - ceturdienās par jaunumiem pašmāju un ārzemju mūzikas dzīvē, koncertiem, pirmizrādēm, festivāliem.

Kanapē TV (krievu val.)
Darbdienās: 18:30
Jauns informatīvi izklaidējošs raidījums, ar spēles elementiem, kas pozitīvi un daudzpusīgi atspoguļo valsts dzīves ainas un aktuālos notikumus.

0 Pozīcija
Darbdienās: 19:35
„Patiesībai nav krāsu!” – tāds ir raidījuma “0 pozīcija” moto. Katru vakaru raidījumu vadīs divi vadītāji, kuri viegli ironiskā, nepiespiestā manierē, iesaistot skatītāju, ekspertu un citu sabiedrībā cienītu cilvēku versijas un viedokļus, diskutēs par aktualitātēm Latvijas un pasaules politikā, ekonomikā, kultūrā un sadzīvē. „0 pozīcija” centīsies ieviest Latvijas žurnālistikā jaunu žanru – „kvalitatīvas sarunas virtuvē”. Raidījuma veidotāji neslēpj savas ambīcijas - ne tikai informēt savu auditoriju par dienas aktualitātēm, bet arī izklaidēt un sniegt skatītājam iespējami pretējus, pat radikālus argumentus par katru no tiem, lai televizora vērotājam būtu pašam iespēja atrast savu „0 pozīciju”. Savā koncepcijā raidījuma veidotāji saka: „Ikvienam no mums ir sava attieksme pret notiekošo. Savs viedoklis. Savas domas un aizdomas. Savi argumenti. Sava pozīcija. Arī žurnālistiem un profesionāliem demagogiem.”

112 hronika
Darbdienās: 22:05
Raidījums par krimināliem notikumiem valstī. Informēta sabiedrība var būt vislabākais sabiedrotais policijai un veicināt noziegumu atklāšanu.

Strana.LV
Sestdiena: 19:35
Labvakar, Latvija! Labvakar, latvieši! Katru sestdienas vakaru aktuālākajiem un interesantākajiem notikumiem mūsu valstī. Par galveno - Jums saprotamā valodā.