Vēl grāmatā arī tiek aplūkotas ikdienišķas lietas, piemēram, karš un laika pavadīšana, kas nav saistīta ar to, kad visi taisās prom, jo baidās par savām dzīvībām, kas ir svarīgs arī tādās svarīgās nozarēs kā izglītība, kur pat skolotāji mūk prom, domājot tikai par sevi, ko pamato citāts “Skolā pārtrauktas mācības. Divi skolotāji jau aizbēguši, citi steidz sakravāt mantas.”. Karš viņiem ir ikdiena, kad viņi nekaro, viņi garlaikojas, neko nevēlas īsti darīt citu, iznieko laiku, ko pamato citāts “No rīta līdz vakaram var dzīvot pa iekšu un bez sveces uguns vai durvju atstāšanas vaļā spēlēt kārtis, nāvēt kukaiņus, rakstīt vēstules, lāpīt bikses un tīrīt šautenes.”. Taču, kaut arī bija karš un daudz problemu, viņi, kā jau arī mūsdienās daudzi to dara, prata izklaidēties, pēc kārtīgas strādāšanas, ko pamato citāts “Viņi pieraduši strādāt kā zvēri savas sešas dienas nedēļā, lai sestdienas vakarā iztrakotos priekšpilsētas ballītēs, dzertu, kautos un glāstītu savas skuķes, svētdien izgulētu un salāpītu paģiras un pirmdien atkal stātos uz sešām darba dienām pie savām virpotavām, mašīnu ratiem un rūcošiem zobriteņiem.”.