Žurnāls "IR", 'Narkoaklums'

Kauguri. Silta darbdienas pievakare. Pie glīti nokrāsotas daudzstāvu ēkas Nometņu ielā 2a, kas vienlaikus kalpo kā pašvaldības sociālā māja un darbavieta Jūrmalas pašvaldības policijas inspektoram, vasaras idilli bauda divi vīrieši. Izkaltis večuks ar naģeni galvā iemalko bezkrāsainu šķidrumu no plastmasas pudeles, bet otrs - neliela auguma, spēcīgas miesasbūves trīsdesmitgadnieks ar platām zelta ķēdēm ap roku un kaklu - dzer alu. Ieliņas otrā pusē privātmājas pagalmā vīd bērnu rotaļlietas, un kāds cilvēks pļauj mauriņu. Reibinoši smaržo svaiga zāle, taču mani šoreiz interesē cita «zālīte».

Par manu nodomu iegādāties narkotikas ēkā, kur atrodas arī policijas darba telpas, abi vīrieši nemaz nav izbrīnīti. Gados jaunākais, tērpts sporta kreklā ar uzrakstu «mužik» jeb «vecis», krieviski noskalda - nezinot, kur tās var nopirkt, bet tajā pašā mirklī dodas pie viena no logiem ēkas pirmajā stāvā un vairākkārt pieklauvē. «Balto?» viņš man klusi pārvaicā. Nē, mani interesē «zaļais». Arī uz atkārtotu klauvēšanu neviens neatbild, un sarunbiedrs nosaka - laikam izgājuši.

Sēžam, gaidām un dzeram alu. Tad kompānijai pievienojas gados jauns čigāns ar riteni - no sarunas noprotams, ka «mužiks» šai trijotnei ir autoritāte, viņš uzdāvinājis braucējam riteni, un abi to apspriež. Sarunbiedrs arī mani rūpīgi izvaicā - no kurienes esmu, ko daru, kam vajadzīga «zālīte» un cik daudz. Pastāstu izdomātu versiju, ka ciemojos Jūrmalā un gribu sagādāt pārsteigumu draugiem. Ja nu marihuānu galīgi nevar dabūt, esmu ar mieru ņemt arī «balto», lai gan stiprās narkotikas negribētos.

«Mužiks» piekrīt - pareizi, jaunām meitenēm tās nav jālieto, un apsola dabūt man «zāli». Izvelk no kabatas divus telefonus un veikli operē ar abiem - sazvana vairākus cilvēkus, taču no sarunas noprotu, ka viņiem ir viss cits, tikai ne marihuāna, un «mužiks» sāk šķendēties: «Ir nu gan jums kaprīzes.»

Beidzot tomēr izdodas sazvanīt kādu, kuram tobrīd ir zāle, bet viņš iedzēris negrib sēsties pie motorollera stūres.

«Mužiks» atrisina arī šo problēmu - sazvana kādu, ko dēvē par taksistu, un, ar pāris skarbiem vārdiem apslāpējis viņa stīvēšanos, liek atvest narkotiku tirgoni. Pēc 10 minūtēm iekšpagalmā ieripo sagrabējis sarkans Volkswagen ar sumo cīkstonim līdzīgu lielu vīru pie stūres, viņam blakus - kalsns divdesmitgadnieks mirdzošām acīm. No puiša nopērku marihuānu, kas safasēta no lielveikala reklāmas bukleta veidotās turziņās. «Mužiks» nepieskaras ne mantai, ne naudai. Mēs atvadāmies un vienojamies - ja būs laba, nākšu vēl.

Eksperimenta ietvaros bijām plānojuši līdzīgu kontrolpirkumu veikt vēl vienā «narkotočkā» Kauguros. Tā atrodas tikai pārsimt metru no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska mājām. Par šo vietu, tāpat kā par tirgošanos ar narkotikām Nometņu ielā 2a, informāciju saņēmām no vietējiem iedzīvotājiem, kuru vārdus neatklājam viņu drošības dēļ. Pēc vietējo stāstītā, narkotikas Nometņu ielā 2a nopērkamas jau aptuveni piecus gadus, savukārt kāpu «točkā» Kaugurciema ielā - aptuveni 20 gadus.

Kā iespējams, ka tik ilgi šī nodarbe gājusi secen policijas uzmanībai? «Visa policija to zina. Viņi paši tur brauc, nezinu - saņem nodevas vai pērk,» stāsta viens no vietējiem iedzīvotājiem. Viņš atklāj, ka šā iemesla dēļ vietējie iedzīvotāji sen vairs par to neziņojot. «Kāda nozīme ziņot? Man taču tas viss atnāks atpakaļ, es tur dzīvoju. Man, godīgi sakot, ir bail.» Mūsu sarunbiedrs atminas, ka pirms daudziem gadiem narkotirgoņi minētajā vietā esot reiz tvarstīti, taču toreiz uz izsaukumu ieradusies nevis vietējā policija, bet gan brigāde no Talsiem, turklāt beigās nekas nav atrasts. «Kāds tomēr bija paspējis viņiem paziņot, un viss notika,» policijas neveiksmi skaidro iedzīvotājs. Mūsu plānus eksperimenta laikā iegādāties narkotikas arī Kaugurciema ielā nākas mainīt pēc pirmā pirkuma, kurā sapratām - «točku» apkalpotāji ir savā starpā cieši saistīti un darbojas kā vienots tīkls, tāpēc jaunais vīrietis, kurš brauc ar «mužika» dāvāto riteni, var būt saistīts ar Kaugurciema ielas iemītniekiem, un mēs jau esam «izgaismojušies».

Ministrs lasījis šļirces
«Jūs uzzīmējāt tādu ainu, kas mani pārsteidz,» uzzinot par Ir eksperimenta rezultātiem, atzīst iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija). Viņš skaidro - agri dodas uz darbu un vēlu atgriežas, tāpēc to, ka blakus viņa dzīvesvietai var nopirkt narkotikas, nav zinājis. Tiesa, jau pirms gadiem pieciem viņa ģimene ievērojusi lielo aktivitāti pie netālās Kaugurciema ielas mājas un to, ka pludmalē nereti bija izmētātas lietotas šļirces, ko ministrs ar ģimenes locekļiem uzmanīgi vākuši un iznīcinājuši, lai nesadurtos cilvēki, kas dodas atpūsties pie jūras. Vēlāk Kozlovskim šķitis, ka «acīmredzot bija veiktas darbības» un narkotikas šajā vietā vairs netirgoja. Arī salīdzinoši nesen aizturēti un notiesāti divi cilvēki, kas saistīti ar šajā adresē dzīvojošo kopienu, abi pašlaik izciešot sodu.

Savukārt par narkotiku tirdzniecību pašvaldības ēkā Nometņu ielā 2a ministrs dzird pirmoreiz no mums. «Protams, man ar nožēlu jāatzīst - ja tiešām tas apstiprināsies un visi fakti būs patiesi, ka tas notiek tajā pašā mājā, [kur atrodas pašvaldības policista iecirknis], tad tas ir nepiedodami. Jautājums - kā policija to varēja nepamanīt,» saka ministrs.

Pašvaldības policijas inspektors Jaroslavs Dzenis Ir atzina, ka viņam tiešām ir darba telpas šajā ēkā Nometņu ielā, kur viņš reizi nedēļā pieņemot apmeklētājus. Uz jautājumu, vai viņš zina, ka stāvu zemāk var nopirkt narkotikas, pašvaldības policijas pārstāvis Dzenis atbildēja apstiprinoši - esot saņēmis šādu neoficiālu informāciju no iedzīvotājiem. «Bet saprotiet, mēs nevaram iejaukties Valsts policijas darīšanās,» skaidroja Dzenis, norādot, ka arī neviens oficiāls iesniegums no iedzīvotājiem neesot saņemts. «Es neesmu vērsies Valsts policijā, bet neoficiāli par to esam runājuši,» sacīja Dzenis. Jautāts, vai zina, kas šīs narkotikas tirgo, pašvaldības policijas pārstāvis atzina - esot daudzi romu tautības pārstāvji, kas pastāvīgi mainoties.

Ministrs Kozlovskis savukārt uzsver - pašvaldības policistu darbu ne Iekšlietu ministrija, ne Valsts policija nepārrauga. Pašvaldības policijas uzdevums ir sniegt atbalstu Valsts policijai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, rūpēties par pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu «un nebūt ne atrasties tur, lai mierīgi noskatītos, kā tajā pašā ēkā tirgo narkotikas». Lai gan pašvaldības policija nav iestāde, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu, tomēr «kvalifikācijai un kompetencei vajadzētu būt tādai, lai šādas elementāras lietas noskaidrotu, saprastu un rīkotos», uzskata Kozlovskis. Viņš aicina pēc konkrētā gadījuma nespriest par visu policiju, kur strādā godīgi cilvēki. Līdzīgos gadījumos kā šajā ministrs aicina ziņot par iespējamiem noziegumiem, rakstot iesniegumu visaugstākajā līmenī - Valsts policijas priekšniekam.

Turklāt jau no šīs nedēļas Valsts policijas mājaslapā tiks ieviesta jauna iespēja - ikviens iedzīvotājs varēs arī anonīmi ziņot, norādot kartē konkrētas vietas, kur tirgo narkotikas, nelegālās cigaretes un alkoholu. Šīs informācijas pārbaudei policijai būs noteikts laika termiņš, un pēc tam varēs izsekot, vai tā uz visiem iesniegumiem ir reaģējusi un kāds ir bijis pārbaužu rezultāts. Ministrs cer, ka šis ērtais jaunievedums palīdzēs izskaust nelegālās tirdzniecības «točkas». Viņš iecerējis veikt arī vērienīgas pārmaiņas Valsts policijas iekšējās drošības birojā. «Šis konkrētais gadījums neapstāsies ar publikāciju, tas nopietni tiks izvērtēts - es prasīšu, ko, kurš un kā ir darījis,» saka ministrs, apsolot gan noskaidrot, vai tiešām apkaimes policistiem nav bijusi informācija par notiekošo, gan arī to, ka šajās vietās narkotikas vairs nebūs iespējams iegādāties.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā Kauguros ik pa laikam aizturēti gan narkotiku tirgotāji, gan lietotāji - pērn pie tirgotājiem izņemti septiņi grami amfetamīna, savukārt šāgada februārī šajā Jūrmalas rajonā aizturēti divi vīrieši par heroīna tirgošanu, vēl kāds vīrietis šopavasar «iekritis» arī par heroīna glabāšanu.


Narkotranzīta «nobirums»
Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes priekšnieks Uģis Araks neatminas gadījumu, kad kāds policists būtu jebkādā veidā saistīts ar noziegumiem, kas skar narkotiku nelegālo apriti. Saņemot Ir iesniegumu un eksperimentā nopirkto marihuānu, viņš solās pārbaudīt mūsu sniegtās ziņas un aicina iedzīvotājus ziņot gan par šādām tirdzniecības vietām, gan par bažām par policijas līdzdalību. «Ja tā ir tiesa, tad tas ir kauna traips visai policijai,» saka Araks. Pēc viņa teiktā, situācija Latvijā narkotiku izplatības ziņā gan neesot tā sliktākā un kopumā policija situāciju kontrolējot.

«Es negribētu teikt, ka Latvijas tirgus ir pārpludināts ar narkotikām. Situācija pie mums ir daudz labāka nekā Lietuvā un Skandināvijas valstīs.» Araks uzskaita policijas guvumu - pērn pārtverti 200 kilogrami hašiša, šāgada pavasarī - vēl 116 kilogrami, pēdējo gadu laikā arī atklātas vērienīgas marihuānas audzētavas, izņemti simtiem kilogramu nežāvētu augu. Visa šī prece pamatā bijusi domāta izvešanai uz citām valstīm - hašiša kravas galamērķis varēja būt Krievija, bet marihuāna, visticamāk, ceļotu uz Skandināviju. Viņš norāda, ka Latvija ir narkotiku tranzītvalsts, bet tas, cik daudz pa ceļam «nobirst», precīzi nav izmērāms.

Pēdējā pusgada laikā gan viena jauna tendence iezīmējusies - heroīns Latvijā «nobiris» vairāk nekā ierasts. «Tieši pēdējā pusgadā jūtams heroīna pieaugums, spriežot pēc izņemtā. Tas liecina - varētu būt, ka heroīna kvalitāte ir zemāka un līdz ar to arī cena, un tie kas [līdz šim] lietoja sintētiskās narkotiskās vielas, tagad pērk to,» stāsta Araks. Heroīns ir sevišķi stipras iedarbības narkotiska viela, kas augstās cenas dēļ līdz šim nav tik plaši pirkta, taču tagad jau kļuvusi par trešo populārāko narkotisko vielu pēc «vitamīniem» - sintētiskajām narkotikām metamfetamīna, amfetamīna un «zaļās» marihuānas, hašiša. «Ar tiem spēkiem un resursiem, kas ir mūsu rīcībā... Protams, vienmēr gribētos labāk, bet situāciju no operatīvā viedokļa mēs kontrolējam,» pārliecināts organizētās noziedzības apkarotājs.

Araks norāda, ka šogad par dažādu veidu pārkāpumiem, kas saistīti ar nelikumīgu narkotisko vielu apriti, aizturēti vairāk nekā 20 dažādi grupējumi. Cilvēku skaits katrā no tiem mainīgs - vienā figurē trīs cilvēki, citā dalībnieku skaits sasniedz desmit. Visbiežāk gan organizētā noziedzība nespecializējas tikai vienā arodā. «Ja skatās dīlerus, tad vakar pasūtīja mašīnas zagt - zagām mašīnas, šodien ir narkotikas - ņemam narkotikas, rīt - taisām bordeļus Vācijā. Parīt vajadzēs ieročus - būs ieroči. Viņi nodarbojas ar visu, kur var nopelnīt lielu naudu. Tā nav, ka organizētā noziedzība darbojas nosacīti pa vienu līniju.» Sīkāk par darbu pie lielākiem organizētās noziedzības grupējumiem viņš nevēlas stāstīt. «Mēs strādājam,» saka Araks, norādot, ka pēdējo gadu laikā aizturēti trīs lielāku grupējumu līderi, to skaitā Podsolnuhs - Vladimirs Mitrēvičs, kas izdots Vācijai un tagad tur izcieš piespriesto astoņu gadu cietumsodu.

Raksta sagatavošanas laikā iegūto informāciju par vietām Kauguros, kur iespējams iegādāties narkotikas, kā arī nopirkto marihuānu nodevām Valsts policijai, kura par narkotiku realizāciju un iegādāšanos ir ierosinājusi krimināllietu.

Tiesībsargi uzsver, ka par to, cik veiksmīgi narkotiku tirgoņi iekārto savu biznesu, daļa atbildības jāuzņemas arī sabiedrībai, kas izliekas neredzam notiekošo un neziņo policijai. Kā pozitīvu piemin kādu gadījumu laukos, kur vietējie vīri, pamanot savu bērnu jauno aizraušanos, paši panākuši, ka viņu apkaimē reibinošās vielas netiek tirgotas. Tiesa, ne visiem ir šāda drosme. Tāpēc atliek divas iespējas - turpināt sadzīvot ar aizdomām, ka tiesībsargi piesedz nelegālos darboņus, un pacietīgi vākt narkomānu bīstamās šļirces savā apkaimē, vai arī - pārstāt klusēt un pieprasīt reālu policijas rīcību un drošību sev un saviem bērniem.