Pirmstiesas izmeklēšana jūrmalnieka Mārtiņa Zilberta lietā

Gada laikā prokuratūra nespēj izmeklēt vienu blēdību

Māris Puķītis
05.06.2001
Vakara Avīze Vakara Ziņas

Vairāk nekā gada laikā prokuratūra nav spējusi pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu jūrmalnieka Mārtiņa Zilberta lietā. Cietušais, kas vaino Zilbertu tipogrāfijas iekārtas izkrāpšanā, nav atguvis ne mantu, ne izcīnījis taisnību.

"Visiem ir vienaldzība, mainījies nav nekas," "Vakara Ziņām" sacīja cietušais Andris, kas lūdz viņa uzvārdu neminēt. "Vakara Ziņas" jau pērn rakstīja, ka pēc viņa iesnieguma Jūrmalas prokuratūra ierosināja krimināllietu par patvarību. 1999. gadā Andris iepazinās ar Zilbertu, SIA "MZ Sloka" īpašnieku. Andris meklēja telpas, kur novietot savas tipogrāfijas iekārtas, un piekrita komersanta piedāvājumam pārvest tās uz viņa firmu Slokā. Abi kungi sprieda par kopīgu sadarbību, taču nenoslēdza līgumu par telpu nomu vai ko citu.

2000. gada aprīlī Andris uzzināja, ka Zilberts pārreģistrējis tipogrāfijas iekārtas uz savas mātes firmas "Rūtas" vārda. Likuma sargiem Zilberts uzrādīja dokumentus par tehnikas iegādi no firmas "Pusrotas", ko pēc viņa lūguma nodibinājis veiklā uzņēmēja skolasbiedrs un alkohola cienītājs Jānis Miluļins. Vēlāk Zilberts tehniku pārdeva par 7000 latu.

Prokuratūra atklāj arī citas blēdības

Pirmstiesas izmeklēšanu veica Jūrmalas prokurors Andis Mežsargs. Šo darbu viņam nav izdevies paveikt līdz galam, turklāt lieta tagad jānodod citam prokuroram. Mežsargs ir pārcelts darbā uz Ģenerālprokuratūru. "Tā ir ļoti komplicēta lieta," sarunā ar "Vakara Ziņām" pavēstīja Mežsargs. "Pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēti vēl citi ekonomiskie noziegumi — pieci vai seši."

Fiktīva uzņēmējdarbība, nodokļu nemaksāšana, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija — tie ir daži nopietni nodarījumi, par kuriem tur aizdomās Zilbertu. Prokurors skaidro, ka nevar izmeklēt atsevišķi vienu epizodi, nodot lietu tiesai, tad pēc kārtas ķerties pie citām — par vienu personu visam jābūt vienas krimināllietas ietvaros.

Veiklais komersants formāli ir tikai liecinieks

Tikmēr Zilberts joprojām bauda brīvību. Iemesls tam ir septembrī pieņemtais Jūrmalas tiesas lēmums atteikt kā drošības līdzekli piemērot to apcietinājumu. No izmeklēšanas Zilberts neizvairās, tāpēc neesot pamata viņu apcietināt. "Tā kā desmit dienu laikā nebija iespējams savākt pietiekamus pierādījumus, Zilberta procesuālais statuss ir liecinieks," sacīja Mežsargs. Tas nozīmē, ka prokuratūrai pat nav izdevies izdarīt tik daudz, lai Zilbertu varētu atzīt par apsūdzēto.

Mežsargs uzsvēra, ka šādus pierādījumus var iegūt ar revīzijām, audita pārbaudēm, rokraksta ekspertīzi. "Lai tās nozīmētu, jāsavāc viss materiāls. Pirmstiesas izmeklēšana ir ilgs un darbietilpīgs process." Termiņus, kad izmeklēšanu varētu pabeigt un nodot tiesai, Mežsargs nosaukt nevar. "Vājš mierinājums cietušajam — krāpšanas, patvarības un citu ekonomisko noziegumu pirmstiesas izmeklēšana ilgst gadiem," — tā Mežsargs.

Turklāt izmeklēšana jāpārņem citam prokuroram, kuram būs vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar lietu. Lai kā izmeklēšanas "vilkšanos garumā" izskaidrotu Mežsargs, "Vakara Ziņām" ir zināms, ka Jūrmalas prokuratūras virsprokurore Ingeborga Balode par viņa veikumu nav bijusi sajūsmā. Balode laikrakstam ieteica runāt ar Mežsargu, tomēr neslēpa: "Man ar viņu bija diezgan nopietna saruna."

Zilberts liecina vēl vienā krimināllietā

Interesanti, ka Zilberts ir kļuvis par liecinieku vēl vienā krimināllietā, ko izmeklē Ekonomikas policija. Rīgas SIA "Kvartrota" ir pamanījusies atstāt muļķos dažas Latvijā pazīstamas firmas, kas tirgo sadzīves tehniku. Proti, "Kvartrota" ar pēcmaksu ņēmusi preces savam veikalam Rīgā, Lielgabalu ielā 4, bet nauda nav samaksāta. Zaudējumi ir mērojami desmitos tūkstošu latu.

Taisnības labad jāteic, ka Zilberts nav "Kvartrotas" saimnieks. Firmas direktore un vienīgā īpašniece ir Raita Lāce — darbīgs cilvēks, astoņu firmu direktore.

izziņa

Slokā Mārtiņš Raitis Zilberts ir iemantojis iesauku Partizāns. Septiņdesmito gadu beigās Zilberts vadīja bandu, kas zaga automašīnas, ielauzās vasarnīcās un dzīvokļos un pat nodarbojās ar reketu. 1978. gadā, žigulī traukdamies garām kāda jūrmalnieka mājai, "gangsteri" to apšaudīja. Lodes ieurbās sienās un mēbelēs. Reketieri mājas saimniekam pieprasīja desmit tūkstošus rubļu. Pirms boļševiku apvērsuma svētkiem 7. novembrī Cēsīs viņi sarīkoja ugunsgrēku pie izpildkomitejas un komunistu partijas ēkas. Mēģinājuši arī nolaist no sliedēm naftas vilcienu. Tiesa Zilbertam piesprieda 15 gadu cietumsoda. Latvijai atgūstot neatkarību, viņš amnestēts. 1992. gadā intervijā žurnālam "Liesma" par naudas ieguvi ieročiem un citām lietām Zilberts atklāja: "Komunisti teiktu — ekspropriējām." Pirmoreiz Zilberts tiesāts 1975. gadā 18 gadu vecumā par īpašuma izlaupīšanu, toreiz viņš saņēma divus gadus nebrīvē.