Nakts ir pārāk īsa un vairs nekas nav īsts
Es aizmirsu stāsta nobeigumu,
Bet tad atkal sajutu to un es vairs nespēju.
Man nekad tas nav licies tik mokoši,
tik sāpīgi redzēt kā cilvēki aiziet.
Mana pasaule palika aizmugurē
es vairs nevēlos minēt iznākumu,
mana spēja paredzēt nākotni pievīla mani.
Es nespēju saredzēt savus sapņus.
mana dzīve sajuka
un vairs nekas nebija
es aizmirsu, ko man darīt
es vēlos prom
man nav vēlmes
es nespēju


Man atkal ir 15 un es esmu turpat
tikai šoreiz es nezinu, kurā brīdī
es sajutīšu nožēlu,
kurā brīdī asaras būs īstas
es vēl nespēju apzināties,
ka atkal viss ir galā.

ir atkal nožēlas pilna istaba
pilna ar pagātni
es nespēju aizmukt
un manas acis nespēj redzēt

pat, ja brāzmas norims
daļa būs pazudusi
bezjūtīga
uz mūžiem.

zūd ideja par ideālu pasauli
zūd ticība glābt pazaudēto
ir par vēlu
viss ir izgaisis

kur palika skumjas
rētas no pagātnes
un kāpēc es nespēju tās atgūt
es gribu atpakaļ

pat mani sapņi vairs nav īsti
es guļu ar cerību, ka nākamais rīts
būs labākais, kas manā dzīvē ir pieredzēts.

pamosties no bezmiega

spēt sajust zemi no jauna

sākums, kur beidzas fantāzijas
realitāte palika beigās

atmiņas par sauli
ir pārāk tumšas
un manas dienas
ir bezjēdzīgas